Aktualitātes

Valsts sporta medicīnas centrs aicina novērtēt tīmekļvietni

Iedzīvotājiem ērti lietojamas, viegli uztveramas un mūsdienīgas – tādam jābūt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēm. Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kanceleja strādā pie vienota pārvaldības risinājuma valsts iestāžu tīmekļvietnēm.

Lai iegūtu datus par lietotāju vajadzībām un izmantotu tos vietņu kompleksai uzlabošanai tuvākajos gados, Valsts kanceleja aicina sabiedrību iesaistīties un vērtēt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes.

Aicinām paust savu vērtējumu aizpildot Valsts sporta medicīnas centra tīmekļvietnes aptaujas anketu līdz šā gada 30. jūnijam.

 *Aptaujas anketa ir anonīma. Iegūtos datus izmantosim apkopotā veidā, lai novērtētu lietotāju vajadzības un veiktu uzlabojumus iestādes tīmekļvietnē

Ievietots 16.05.2017


VSMC aicina iepazīties ar informāciju, kas jāzina, lai piedalītos maratona skrējienā

Valsts sporta medicīnas centrs (turpmāk – Centrs) norāda, ka fiziskā aktivitāte un kustības ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai saglabātu un uzturētu cilvēka veselību jebkurā vecumā – tomēr, ne jebkurš Latvijas iedzīvotājs (vai viesis) var piedalīties maratona skrējienā.
Maratons ir viens no garo distanču sacensību veidiem, kas ir smaga pārbaude cilvēka veselībai. Slodze, ko rada dalība maratonā, netrenētam organismam var radīt ļoti nopietnus draudus veselībai.
Centrs vērš uzmanību, ka uz organismu maratona laikā iedarbojas ļoti daudz būtisku riska faktoru, galvenokārt, šādi:
• sirds muskuļa darbības pārslodze;
• organisma temperatūras regulējuma traucējumi;
• vielmaiņas traucējumi muskuļos un aknās;
• traumas (noberzumi, kritieni, saišu sastiepumi u.c.);
• izmaiņas asins ainā – bioloģiskajos rādītājos.
Centrs aicina ņemt vērā šos faktorus, jo katram jāapzinās, ka maratons nav sporta veids, kurā var piedalīties ikviens un maratons nav uzskatāms par veselību uzlabojošu pasākumu.

Maratona skrējiens ir atbilstošs sporta veids sportistiem, kuri nodarbojas ar fizisko aktivitāti ar ilgstošu, augstas intensitātes slodzi apstākļos un kuru veselības stāvoklis ir izvērtēts arī paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos.

Centrs norāda, ka cilvēkiem, kuri nav sportisti un kuri vēlas atbalstīt skrējienu vai piedalīties maratonā, jāsamēro savas spējas ar vēlamo rezultātu – netrenētam cilvēkam arī 5 km skrējiens ir ļoti ekstrēms pasākums.
Lai netrenēts cilvēks piedalītos maratonā, jāapzinās, ka tā būs tikai simboliska dalība savu spēju robežās un arī viens noskriets kilometrs lēnā tempā, uzsākot skrējienu kopā ar sportistiem, bet necenšoties turēties tiem līdzi, ir atbalstāms brīvā laika pavadīšanas pasākums.

Netrenētam cilvēkam, vai sportistam, kas nav nodarbojies ar regulāru augstas intensitātes slodzi:
• jānosaka sev piemērots skrējiena temps (lēni, vidēji ātri), kā arī, jānosaka veicamais km skaits – viens, 2,5 vai 10 kilometri;
• jāizvēlas piemērots apģērbs un ērti apavi;
• pirms skrējiena jāizvērtē sava pašsajūta un veselības stāvoklis;
• pirms skrējiena nav ieteicams (nedrīkst) lietot organismu stimulējošus līdzekļus vai zāles (enerģijas dzērienus, pretsāpju zāles, alkoholu u.c.)
• jāievēro noteikts uztura, atpūtas, treniņu un miega režīms dienu pirms maratona un maratona skrējiena dienā;
• jāpaļaujas uz savām sajūtām, neļaujoties ietekmēties draugu pamudinājumam pārvarēt sevi, ja pašsajūta nav atbilstoša skrējienam.
Centra Antidopinga nodaļa rekomendē par uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību konsultēties ar sporta ārstiem un pirms to iegādes pārbaudīt Pārtikas un Veterinārā dienesta mājaslapā, vai uztura bagātinātājs ir Latvijā reģistrēts. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot sportā aizliegtas vielas un metodes, tādējādi pakļaujot sevi veselības riskam!
Centrs aicina: ja tomēr vēlies skriet maratonu – konsultējies ar speciālistu (sporta treneri vai fizioterapeitu) sāc trenēties šodien un pēc gada, iespējams, tu jau kā sportists varēsi veikt pusmaratona vai maratona distanci!

Vairāk informācijas: www.vsmc.gov.lv un www.antidopings.lv

Ievietots 11.05.2017