Informācija iedzīvotājiem

Informācija “mazo” sportistu vecākiem

No 2016.gada 9.septembra ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība” ir precizēti profilaktisko pārbaužu veidi. Lasīt vairāk


Minimālās nepieciešamās fiziskās aktivitātes bērniem

Rūpējoties par sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas veselību, svarīgi ir nodrošināt aerobo fizisko aktivitāti (izturības treniņus) – skriešanu, lēkšanu, soļošanu, kāpšanu, mešanu, dejošanu u.c. Daļa no aktivitātēm veicama ar augstu intensitāti (piemēram, iekļaujot sacensību elementus). Lasīt vairāk


Der zināt, ja vēlies sākt skriet

Mājas viesis 06.03.2015. Lasi vairāk..


Informācija personām ar funkcionāliem traucējumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai

Valsts sporta medicīnas centrā (turpmāk – Centrs) uz ieejas kāpnēm piestiprinātas iebūvētas saliekamās sliedes, pa kurām persona ar funkcionāliem traucējumiem var iekļūt Centra 1. stāvā.

Ierodoties Centrā, pie ieejas kāpnēm, labajā pusē atrodas zvana poga, piespiežot to izsauksiet Centra darbinieku, kas atslēgs saliekamās sliedes un palīdzēs iekļūt Centra 1. stāvā.

Centra veselības aprūpes pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina pēc iepriekšēja pieraksta 104. kabinetā.

Tualete personām ar funkcionāliem traucējumiem Centrā nav pieejama.


Vingrojumi muskuļu spēkam

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 12 2008. Lasi vairāk..


Kādēļ skolā ir svarīgas sporta stundas?

Pienācis rudens, atsākusies skola un atkal varbūt paceļas diskusija, vai man šodien iet uz sporta nodarbības stundu? Varbūt ārā ir par vēsu, varbūt citi apstākļi, un notiek kārtējā izvairīšanās no kārtējās iespējas kustēties. Vai esam padomājuši, kādu „lāča” pakalpojumu izdarām savam bērnam, atbalstot viņa vēlmi nekustēties? Lasi vairāk..


Kāda ir tava stāja?

2001. gadā pareiza stāja bija 20% skolēnu, 2006. gadā tikai 6,7% skolēnu. Vecākiem jāseko, lai bērni stāvētu un sēdētu pareizi, un laikus jāatklāj, ja bērnam ir nepareiza stāja. Lasi vairāk..


Fiziskā aktivitāte – minimālais nepieciešamais daudzums

Mūsu senči 700 000 gadus atpakaļ bija mednieki un papildus vāca ēdamas lietas dabā. Barības iegūšana prasīja lielu fizisku piepūli. Mūsdienās ir daudz pārtikas, bet nav nepieciešams fiziski piepūlēties tās iegūšanai. Ar pārtiku uzņemto enerģijas daudzumu būtu nepieciešams sabalansēt ar patērēto enerģiju, bet patērēt enerģiju var tikai kustoties. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, mūsdienās saslimstība, mirstība un invaliditāte galvenokārt ir saistīta ar neinfekciozām slimībām, kuras pašreiz pasaulē ir par iemeslu 60% no visiem nāves gadījumiem un 47 % gadījumos no visām saslimšanām; pie tam, šie skaitļi līdz 2020. gadam varētu atbilstoši pieaugt līdz 73% un 60 %. Neveselīgs uzturs un mazkustīgums ir vadošie neinfekciozo slimību izraisošie faktori un būtiski iespaido saslimstības, invaliditātes un mirstības rādītājus. Lasi vairāk..


Neaizmirsīsim padzerties!

Ūdens ir svarīgs uztura komponents, otrs nozīmīgākais aiz skābekļa dzīvības funkciju nodrošināšanai. Cilvēks ūdeni organisma nevar uzkrāt kā kamielis, ūdens jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert 8 glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organismam nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais šķidruma daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Pietiekama šķidruma uzņemšana samazina liekā svara un novecošanas problēmas, saslimšanas risku ar sirds – asinsvadu slimībām un vēzi, mazina ikdienas nogurumu sievietēm. Arī regulāra salšanai viens no iemesliem ir šķidruma trūkums organismā. Lasi vairāk..