Informācija veselības aprūpes speciālistiem

Fiziskā aktivitāte un skolēnu veselība

Vingrinājumi pirmsskolas vecuma bērniem sporta stundu nodarbībām

Padziļinātā medicīniskā pārbaude sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (Informatīvs materiāls, ievietots 07.04.2017)

Rokasgrāmata fiziskās aktivitātes receptes izrakstīšanai

Fiziskās aktivitātes recepte ārstniecības personām (paraugs)

Sarkopēnija – nepietiekami novērtēta problēma medicīnā

Latvijas ārsts 10 2012

Sarkopēnija ir sindroms kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums. Sarkopēnija visbiežāk skar gados vecus cilvēkus, samazinot dzīves kvalitāti un dzīvildzi, kā arī izraisot aprūpes nepieciešamību. Nespējas attīstības risku mazina profilaktiskie pasākumi, kas ietver regulāras fiziskās aktivitātes, spēka vingrinājumus un pilnvērtīgu, vecumam atbilstošu, uzturu. Lasi vairāk..

Vai maratons var būt masu sporta pasākums?

J. Krievkalns, Sporta medicīnas valsts aģentūra, sporta ārsts

Maratons ir ekstrēms izturības sporta veids. Dalība maratonā un pusmaratonā saistīta ar nopietniem veselības riskiem, kurus nekādā veidā nedrīkstētu ignorēt. Netrenētam cilvēkam arī 10 km un pat 5 km skrējiens var būt ekstrēms pasākums, kā arī krosa skrējiens netrenētam bērnam. Patiesībā maratons nevar būt masu sporta veids un veselību veicinošs pasākums. Garo distanču skriešana ir dzīvesveids, ko var sākt tikai pēc tam, kad veikts garš un pacietīgs sagatavošanas darbs. Lasi vairāk..

Fiziskā aktivitāte visas dzīves garumā

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, mazkustīgums ir viens no pieciem galvenajiem nāves cēloņiem un ir iemesls 1,9 miljoniem nāves gadījumu gadā visā pasaulē. Viena no galvenajām veselības problēmām ir ar pārtiku uzņemtās un ar fizisko aktivitāti iztērētās enerģijas daudzuma nesabalansētība [11.] un vāja fiziskā sagatavotība, kas negatīvi ietekmē visa organisma un atsevišķu orgānu sistēmu darbību, īpaši sirds un asinsvadu sistēmu. Lasi vairāk..

Fiziskā aktivitāte recepšu veidā

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Fiziskā aktivitāte samazina risku saslimt vai vairākumā gadījumu uzlabo jau slimu pacientu veselības stāvokli, īpaši ar mazkustīgumu saistītu slimību gadījumos, kā sirds un sirds asinsvadu slimības, smadzeņu asinsvadu slimības, 2. tipa cukura diabēts, osteoporoze, atsevišķas ļaundabīgā audzēja formas, elpošanas sistēmas slimības u.c. [1.]. Lasi vairāk..

Fi­zis­kās akti­vi­tātes sirds un asins­vadu sis­tē­mas sli­mī­bu gadī­jumā

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Zi­nāt­nis­ki pil­nī­bā pie­rādīts, ka fi­zis­kā akti­vi­tāte labvē­lī­gi ie­spai­do asins­ri­tes sis­tē­mas ve­se­lī­bu gan profi­laktis­ki, gan arī re­habi­li­tāci­jas pe­riodā pēc dažādām sli­mī­bām. Lasi vairāk..

Fi­zis­kās akti­vi­tātes pacien­tiem ar ļaun­dabī­gu audzē­ju

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Ag­rāk klī­ni­cis­ti onkoloģis­ka­jiem pa­cientiem ietei­ca atpūs­ties un iz­vai­rī­ties no fi­zis­kām akti­vi­tātēm, tomēr pēdējo ga­du zi­nātnis­kie pētī­jumi ir ieviesuši korekci­jas un fi­zis­kā akti­vi­tāte tiek ieteikta ne ti­kai profi­laktis­ki, bet arī pa­cientiem ārstēšanās un atveseļoša­nās peri­odā [1.]. Lasi vairāk..

Atbrīvojumi no sporta stundām: problēmas un risinājumi

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Bērniem un pusaudžiem, kuriem ir veselības traucējumi, pie vēršama īpaša uzmanība, nosakot viņu dalību sporta nodarbībās. Šeit galvenā loma ir ārstam, izvērtējot bērna veselības stāvokli un nosakot atbilstošu slodzi, sporta nodarbību veidu, ierobežojošos faktorus, pasākumus iespējamā traumatisma mazināšanai un reizē izglītojot bērnu vecākus par fiziskās aktivitātes nozīmi un nepieciešamību bērnu veselības saglabāšanā [7.]. Lasi vairāk..

Toronto harta par fizisko aktivitāti – globāls aicinājums darbībai

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 10 2010

Kanādā 2010. gadā notikušajā 3. starp tautiskajā kongresā Fiziskā aktivitāte un veselība tika pieņemts jauns dokuments veselības veicināšanas jomā – Toronto harta par fizisko aktivitāti. Lasi vairāk..

Minimālā nepieciešamā fiziskā aktivitāte pieaugušajiem

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 12 2008

Fiziskā aktivitāte labvēlīgi iespaido veselību visiem indivīdiem neatkarīgi no vecuma, svara un fiziskās sagatavotības līmeņa, tā ir neatņemama primārās, sekundārās un terciārās profilakses sastāvdaļa [1.]. Pietiekama fiziskā aktivitāte ievērojami uzlabo vispārējo veselību – uzlabojas fizioloģiskās un metabolās funkcijas organismā, stabilizējas psiholoģiskais stāvoklis, samazinās daudzu hronisku slimību un pāragras nāves risks [2.]. Jaunākie zinātniskie pētījumi paplašinājuši tradicionālo uzskatu par veselību, uzsverot fiziskās aktivitātes lielo lomu profilakses nodrošināšanā. Lasi vairāk..

Ūdens uzņemšanas nepieciešamība sporta nodarbībās

Latvijas Ārsts 12 2008

Ūdenim nav kaloriskas vērtības, tomēr tas ir svarīga ikdienas un, jo īpaši, – sportista uztura sastāvdaļa. Ūdens ir barības vielu šķīdinātājs, vielmaiņas produktu transportētājs, reaģents vielmaiņas reakcijās. Intensīvas fiziskas slodzes laikā svīstot organisms zaudē ūdeni. Ja tā atjaunošana slodzes laikā ir nepietiekama, veidojas organisma dehidratācija, kas ietekmē ne tikai sportiskos rezultātus, bet var izraisīt veselības traucējumus. Šķidruma uzņemšana nepieciešama jau pirms slodzes, fiziskas slodzes laikā un pēc slodzes. Lasi vairāk..

Fiziskās aktivitātes novērtēšana ārsta praksē

Latvijas Ārsts pielikums “Sports veselībai” 12 2008

Veselības ministrijas informācija liecina, ka Latvija mirstības ziņā no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Tuvākajā nākotnē fiziskā aktivitāte būs viens no galvenajiem faktoriem sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilakses nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā to, ka daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, jauniešu fiziskā aktivitāte pazeminās un fiziskā sagatavotība pasliktinās. Fiziskā aktivitāte kavē asinsvadu bojājumu attīstību un netieši ietekmē vairākus riska faktorus – samazina plazmas zema blīvuma lipoproteīna holesterīna (ZBLH) un triglicerīdu (TG) līmeni, paaugstina plazmas augsta blīvuma lipoproteīna holesterīna (ABLH) līmeni un plazmas insulīna jutīgumu, samazina ķermeņa tauku masu un pazemina asinsspiedienu. Lasi vairāk..

Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās problēma Latvijas skolēniem

Doctus 7 2008

Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. Lasi vairāk..

Ūdens balanss organismā

Nepiemirstam padzerties?!

Doctus 2 2007

Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju. Lasi vairāk..