Vēsture

Pirmsākumi Latvijā sportistu veselības aprūpē meklējami 20. gadsimta 30. gados. 1937. gada 1. jūnijā Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejā nodibināja Sporta medicīnas kabinetu, kuru izvietoja Sporta nama administrācijas ēkā Starta ielā 3. Kabineta vadību uzņēmās, tajā laikā privātdocents A. Bieziņš. Tur tika veiktas pirmās sportistu medicīniskās apskates un tika novērtēta sporta ietekme uz cilvēka organismu.

  • 1950. gada 1. oktobrī izveidoja Latvijas Republikānisko ārstnieciskās fizkultūras dispanseru. Tas atradās Rīgā, Sarkanarmijas ielā 8b, tagad Bruņinieku iela, turpmāk Ļeņina ielā 73, tagad Brīvības iela.
  • 1952. gadā dispanserā darbību sāka klīniskā laboratorija, rentgena un funkcinālās diagnostikas kabineti, nozīmīgi paaugstinot sportistu veselības stāvokļa novērtēšanas kvalitāti.
  • 1954. gadā republikas lielākajās pilsētās – Daugavpilī, Liepājā un Cēsīs – tika nodibināti ārstnieciskās fizkultūras dispanseri, kas bija svarīgs sporta medicīnas attīstībā.
  • 1975. gadā tika organizēti medicīniskās pārbaudes komandējumi uz sporta skolām, kur nebija medicīniskais personāls.
  • 1979. gadā tika izveidota bērnu un pusaudžu medicīniskās kontroles nodaļa.
  • 1986. gada 26. februārī stājās spēkā LPSR Veselības aizsardzības ministrijas pavēle Par veselības aizsardzības orgānu iestāžu uzdevumiem fiziskās kultūras un sporta plašai izmantošanai iedzīvotāju veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, slimību profilaksē Latvijas PSR. 

Pēc Latvijas brīvības atgūšanas Republikāniskā ārstniecības fizkultūras dispansera nosaukumi mainījušies vairākkārt:

  • 1991. gads – Sporta medicīnas un fiziskās rehabilitācijas dispansers;
  • 1993. gads – Republikas Sporta medicīnas un fiziskās rehabilitācijas centrs;
  • 1995. gads – LR Labklājības ministrijas Valsts sporta medicīnas centrs;
  • 1999.gads – bezpeļņas organizācija valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta medicīnas centrs;
  • 2003. gads – BOV SIA Sporta medicīnas centrs;
  • 2004. gads – Sporta medicīnas valsts aģentūra;
  • Kopš 2013. gada 1. janvāra – Valsts sporta medicīnas centrs.

Kopš 2001. gada 1. jūlija iestāde atrodas Raiņa bulvārī 27. 2003.gadā tika izveidota Antidopinga nodaļa, to sākotnēji vadīja sporta ārste L. Kozlovska.Šobrīd nodaļu vada Gatis Berķis.

No 1951. gadā stacionāru vadīja ārste G.Irbīte. Sākot no 2000. gada, iestādes darbu vada sporta ārste I.S.Priedīte. Sākot no 2015. gada, iestādes vadību uzņēmusies S.Vaska.

Sākot ar 2006. gada 14. martu tika izveidots padziļinātā profilaktiskā pārbaude, kas ietver laboratoriskos izmeklējumus, fizisko un funkcionālo spēju novērtēšanu pēc EUROFIT metodes, fiziskās slodzes testu ar elektrokardiogrammas 12 novadījumu pierakstu pirms un pēc slodzes, sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus, antropometrijas datu izvērtēšanu, sniedz sporta ārsta konsultāciju u.c. izmeklējumus.