Valsts sporta medicīnas centra Ētikas kodekss

Valsts sporta medicīnas centra Ētikas kodekss

Izdoti saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
73.panta pirmās daļas 4.punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1.1.Valsts sporta medicīnas centra (turpmāk tekstā Iestāde) Ētikas kodeksa mērķis ir noteikt un nostiprināt Iestādes darbinieku un ierēdņu (turpmāk – darbinieki) profesionālās ētikas normas un uzvedības principus, kas jāievēro savstarpējās attiecībās darba vietā, kā arī ārpus tās.

1.2.Ētikas kodeksa uzdevums ir veicināt darbinieku pienākuma likumīgu, godprātīgu un kvalitatīvu veikšanu, lai uzlabotu Iestādes darbinieku darba kultūru, kā arī lai veicinātu un nostiprinātu sabiedrības uzticību Iestādei.

1.3.Ētikas kodeksā noteiktās uzvedības normas saistošas darbiniekiem to ikdienas pienākumu izpildē neatkarīgi no ieņemamā amata un tiesisko attiecību ilguma. Situācijās, kas nav minētas šajā Ētikas kodeksā, darbinieki rīkojas saskaņā ar sabiedrībā vispārpieņemtajām uzvedības normām un ētikas vērtībām.

1.4.Ētikas kodeksā ir noteikti pamatprincipi, kuri veicinātu kopējo Iestādes izvirzīto mērķu realizēšanu, nosakot darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību.

1.5.Iestādes darbiniekiem ir saistoši specializētie profesionālās darbības ētikas normatīvie akti (Ženēvas deklarācija, Starptautiskais Medicīnas ētikas kodekss, Starptautiskais Sporta medicīnas Ētikas kodekss, Helsinku deklarācija (par biomedicīnas pētījumiem), Latvijas Ārstu Ētikas kodekss, kā Hipokrāta zvērests).

1.6.Iestādes darbiniekiem ir pienākums nodrošināt, ka sportista veselība ir prioritāte, un nodrošināt, ka ārsta autoritāte neiespaido sportista tiesības patstāvīga lēmuma pieņemšanu.

II. Ētikas pamatprincipi

2.1.Objektivitāte:
2.1.1.Iestādes darbinieki savus darba pienākumus veic objektīvi un taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Aizstāvot savu viedokli, veicot savus amata pienākumus un savas kompetences ietvaros pieņemot lēmumus, darbinieks balstās uz pārbaudītu informāciju un objektīviem faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, neizrādot labvēlību vai sniedzot nepamatotas privilēģijas kādai no personām;

2.1.2.izpildot savus profesionālos darba pienākumus, Iestādes ievēro tos darba paņēmienus un metodes, kas ir noteikti Eiropas Savienības, Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Iestādes iekšējos normatīvajos aktos, kā arī Iestādes Ētikas kodeksā.

2.1.3.Iestādes darbiniekiem ir jābūt paškritiskiem, jāatzīst jālabo kļūdas, kas pieļautas savā profesionālajā darbībā, kā arī jāatvainojas par neētisku rīcību. Nav pieļaujama ļaunprātīga savu kolēģu un citu personu kļūdu izmantošana, vai apzināta, mērķtiecīga patiesības sagrozīšana personīgā labuma gūšanai.

2.1.4.nav pieļaujama jebkāda rakstura demagoģisku izteikumu pielietošana, kā arī jāatvainojas par neētisku rīcību kā arī tāda uzvedība, kas traucē un kavē darba jautājumu objektīvu izskatīšanu.

2.2.Neitralitāte un neatkarība:
2.2.1.Iestādes darbinieki savu profesionālo darba pienākumu norobežojas no personīgām interesēm, pieņem lēmumus un rīkojas bez aizspriedumiem, bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no cilvēka tautības, dzimuma, vecuma, rases, ticības, politiskajiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, veselības un sociālā stāvokļa, valstiskās piederības vai citiem apstākļiem, neuzspiežot savus personīgos, pasaules skatījuma, morāles, dzīves kvalitātes vai politiskos uzskatus, aizstāvot cilvēka godu, cieņu, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, aizsargājot cilvēka tiesības uz veselību un dzīvību.

2.2.3.darbinieki savus profesionālos darba pienākumus izpilda tādā veidā un kvalitātē, kas veicina sabiedrības uzticību Iestādei.

2.2.4.izpildot savus darba pienākumus Iestādē, darbinieks ievēro Ētikas kodeksā ietvertos pamatprincipus un ētikas normas.

2.3.Atklātība un lojalitāte:
2.3.1.Darbinieki vienmēr jebkurā situācijā ir lojāli pret Iestādi;

2.3.2.Iestādes darbinieku publiskie izteikumi sabiedrībai un/vai masu informācijas līdzekļiem, saistībā ar savu profesionālo darbību un Iestādes dažādību kopumā, ir lojāli un pauž Iestādes viedokli.

2.3.3.Iestādes darbinieki, veicot profesionālos darba pienākumus, atklāti pret sabiedrību, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo „Fizisko personu datu aizsardzības likums” u.c. normatīvajiem aktiem, kā arī Iestādes iekšējiem noteikumiem. Nav pieļaujama prettiesiskas rīcības, atbalstīšana un/vai slēpšana.

2.4.Konfidencialitāte:
2.4.1.Iestādes darbinieki, izpildot savu profesionālos darba pienākumus, ievēro konfidencialitāti.

2.4.2.Iestādes darbiniekiem profesionālās darbības rezultātā aizliegts atklāt trešajām personām (izņemot īpašos Latvijas Republikas spēkā esošajā likumdošanā paredzētajos gadījumos), kā arī izmantot to savās vai citu personu privātajās interesēs.

2.5.Profesionalitāte:
2.5.1.Iestādes darbinieki savus darba pienākumus izpilda ar atbildības sajūtu, profesionāli, precīzi un godprātīgi, pielietojot savu pozitīvo darba pieredzi un praksi;

2.5.2.darbinieki savu darbu izpilda, ievērojot Iestādes un sabiedrības intereses;

2.5.3.Iestādes darbinieki, veicot savus darba pienākumus, sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot un/vai saņemot profesionālu palīdzību, kas palīdz sasniegt kvalitatīvāku, precīzāku un efektīvāku vēlamo darba rezultātu;

2.5.4.Iestādes darbinieki nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas konkrētajā darbības jomā, apgūstot jaunāko informāciju un tehnoloģijas, kas dod iespēju sasniegt augstvērtīgākus un kvalitatīvākus sava paveiktā darba rezultātus un Iestādes darbības rezultātus kopumā.

2.6.Taisnīgums un godprātība:
2.6.Darbinieks rīkojas taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā, ievērojot ētikas normas neatkarīgi no personiska, sociāla, ekonomiska vai politiska rakstura ietekmēm;

2.6.2.Iestādes darbinieku savstarpējo koleģiālo attiecību norma ir taisnīgums. Darbinieks neatbalsta jebkādu savu kolēģu un citu personu pazemošanu, publisku kritiku, cinisku attieksmi, nomelnošanu vai cita veida aizskaršanu, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām uzvedības normām. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs attiecībās ar kolēģiem, ņem vērā citu viedokli un to profesionāli izvērtē;

2.6.3.taisnīga attieksme, kontaktējoties ar sabiedrību un masu informācijas līdzekļiem, ir Iestādes darbinieka profesionālās darbības neatņemama norma;

2.6.4.darbinieki godprātīgi izpilda profesionālos darba pienākumus, neizmantojot savas amata priekšrocības un varu personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai, norobežojoties no personīgajām interesēm, atsevišķu personu un šauru ekonomisko grupu interesēm, kuras ir pretrunā ar vietējās sabiedrības kopīgo labumu.

III. Iestādes darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība

3.1.Iestādes darbinieku tiesības:
3.1.1.veikt godīgi un tiesiski savus profesionālos darba pienākumus;

3.1.2.prasīt pienācīgus darba apstākļus savu darba pienākumu veikšanai, kā arī saņemt darbam nepieciešamo informāciju un materiālus;

3.1.3.pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros, brīvi izteikt, pamatot un aizstāvēt savu personisko viedokli;

3.1.4.rakstveidā iesniegt Iestādes vadībai savus ieteikumus darba efektivitātes uzlabošanai.

3.1.5.regulāri paaugstināt kvalifikāciju, apmeklējot seminārus, kursus, kongresus u.c. profesionāli izglītojošos pasākumus;

3.1.6.saņemt no Iestādes vadības un/vai struktūrvienību vadītājiem atbilstošu paveiktā darba novērtējumu un cieņas pilnu attieksmi;

3.1.7.atteikties izpildīt Iestādes vadības un/vai struktūrvienību vadītāju noteiktos darba uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Ētikas kodeksu;

3.1.8.uz privātās dzīves neaizskaramību;

3.1.9.lūgt Ētikas komisijai sniegt konsultācijas par ētikas rīcība jautājumiem vai par Iestādes darbībā sastopamo ētisko problēmu risināšanas veidiem.

3.2.Katram Iestādes darbiniekam ir pienākums:  
3.2.1.izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts un/vai korupcijai labvēlīgi apstākļi;

3.2.2.ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas darba laikā un ārpus darba laika;

3.2.3.izvairīties no konflikta situācijām Iestādē un ārpus tās;

3.2.4.ar cieņu izturēties pret kolēģiem un apmeklētājiem, respektēt citu uzskatus un intereses;

3.2.5.pārzināt savas profesionālās darbības metodes un paņēmienus;

3.2.6.savlaicīgi izpildīt ar profesionālajiem darba pienākumiem saistītos Iestādes vadības rīkojumus, lūgumus, t.sk., mutiskus;

3.2.7.piedalīties Iestādes sapulcēs, semināros u.c. pasākumos;

3.2.8.Iestādes dienesta informāciju izmantot tikai un vienīgi darba vajadzībām;
3.2.9.ļaunprātīgi neizmantot koleģiālas padotā un vadītāja attiecības Iestādē;

3.2.10.savtīgās interesēs ļaunprātīgi neizmantot darba kolēģu vai citu personu (t.sk. pacientu) nekompetenci, pieredzes trūkumu vai/kļūdas;

3.2.11.godīgi atzīt savu rīcību, kas neatbilst profesionālās ētikas prasībām un labot savas kļūdas;

3.2.12.ievērot Iestādē noteikto darba laiku, bet iespējamo kavēšanos vai prombūtni saskaņot ar Iestādes vadību un/vai struktūrvienības vadītājiem;

3.2.13 .neizmantot savu amata stāvokli personīgā labuma gūšanai;

3.2.14.sniegt nepieciešamo informāciju Ētikas komisijai.

3.3.Iestādes darbinieku koleģiālās attiecības:
3.3.1.darbinieku savstarpējo koleģiālo attiecību pamatā ar darba kolēģiem un trešajām personām ir: cieņa, pieklājība, sadarbība, izpalīdzība, savstarpējā uzticēšanās un atbalsts;

3.3.2.darbinieki nedrīkst aizskart savu kolēģu godu un cieņu, neatkarīgi no ieņemamā amata, nacionālās piederības, rases, vecuma un dzimuma, sociālā vai mantiskā stāvokļa;

3.3.3.darbinieki izvairās no autoritāra un augstprātīga darba stila, kā arī seko koleģialitātes un demokrātijas pamatnostādnēm;

3.3.4.publiski nekritizē un/vai nepazemo savus darba kolēģus, norādot uz kļūdām darba procesā personīgi;

3.3.5.darbinieki respektē kolēģu uzskatus, neizsakot aizskarošus vai aizvainojošus izteikumus;

3.3.6.esošie Iestādes darbinieki iesaista darba kolektīvā jaunos darbiniekus, daloties ar viņiem savā profesionālajā darba pieredzē, praksē un zināšanās;

3.3.7.darbinieki apzinās, ka katra individuāla Iestādes darba uzvedība – un/vai rīcība veido kopējo Iestādes tēlu sabiedrībā.

3.4.1.Iestādes darbinieku profesionālā etiķete:
3.4.1.publiski pauž tikai rūpīgi pārdomātus izteikumus;

3.4.2.nelieto vārdus, mājienus vai žestus, kuri var aizskart kolēģu vai citu personu godu un cieņu;

3.4.3.darbinieku attieksme pret kolēģiem ir labvēlīga un izteikumi saprotami;

3.4.4.diskutējot ar kolēģiem vai apmeklētājiem uztur koleģialitātes, atklātības, cieņas un sapratnes gaisotni;

3.4.5.darbinieki ievēro Iestādē noteikto ģērbšanās kultūru.

3.5.Iestādes direktorei, direktores vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem ir pienākums:
3.5.1.patstāvīgi iespēju robežās informēt padotos darbiniekus par paveikto, turpmākajiem darba uzdevumiem un Iestādes attīstības plāniem;

3.5.2.atbalstīt darbinieku profesionālo izaugsmi;

3.5.3.Iestādes kolektīvā neatbalstīt un pēc iespējas nepieļaut intrigu veidošanos un izplatīšanos;

3.5.4.darbiniekiem par pieļautajām kļūdām darba procesā, kritiku izteikt individuāli;

3.5.5.rūpēties par to, lai darbinieki, kuri īpaši sekmīgi ir paveikuši savus profesionālos darba pienākumus, saņemtu publisku un/vai materiālu atzinību;

3.5.6.atbalstīt un veicināt Iestādes darbinieku iniciatīvu un radošo pieeju darba procesa rezultativitātes uzlabošanai;

3.5.7.izvairīties no gadījumiem, kas no ētikas viedokļa ir pretrunīgi vai divdomīgi, kā arī neatbilst vispārpieņemtajām uzvedības normām, Ētikas kodeksam un ir nelabvēlīgi Iestādes koptēlam;

3.5.8.ar savu personīgo uzvedības stilu, veicināt pārējo Iestādes darbinieku atbildīgu attieksmi pret tiešo darba pienākumu izpildīšanu.

3.6.Iespējamā interešu konflikta novēršanas darbības:
3.6.1.visi Iestādes darbinieki ir informēti par Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, saistībā ar jautājumiem par interešu  konfliktu, kā arī par riska jomām, kurās šādi konflikti varētu rasties, izpildot savus profesionālos darba pienākumus;

3.6.2.darbinieks savus pienākumus veic, nepieļaujot interešu konflikta rašanos. Darbinieks atsakās no savu pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, lai sabiedrībai nerastos iespaids, ka darbinieks rīkojas interešu konflikta situācijā un ka viņš pieņem lēmumus vai piedalās lēmumu pieņemšanā personisko interešu vai apsvērumu ietekmē. Ja tiek konstatēts interešu konflikta fakts, darbinieks nekavējoties rīkojas, lai novērstu šī konflikta rašanās cēloņus, kā arī par to informē Iestādes direktori, lai lemtu par turpmāko rīcību, ar mērķi novērst radušos interešu konfliktu.

IV. Darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem

4.1.Lobētājs ir fiziska persona vai privāto tiesību juridiskā persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu – apzināti un sistemātiski komunicē ar Iestādes darbinieku kā publiskās varas subjektu nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.

4.2.Darbiniekam ir pienākums:
4.2.1.publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru notikušas vai no kuras ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko darbinieks ir bijis atbildīgs sagatavojot vai pieņemot lēmumu, kā arī pēc augstākstāvošas amatpersonas pieprasījuma darīt zināmu lobētāja priekšlikuma saturu;

4.2.2.ja lēmuma pieņemšanas gaitā atklājas, ka lēmums var skart darbinieka vai viņa ģimenes locekļu ekonomiskās intereses, ar rakstisku ziņojumu publiskot šo informāciju, lūdzot kompetences ietvaros augstākstāvošai amatpersonai vai institūcijai sevi atstatīt no turpmākās dalības lēmuma pieņemšanā;

4.2.3.nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem, saņemot nepieciešamo informāciju;

4.2.4.izvērtēt ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, kas saņemts, pildot amata pienākumus, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir Iestādei un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam lēmuma pieņemšanas procesā;

4.2.5.pieņemot lēmumu, ņemt vērā visas vietējās sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.

4.3.Darbiniekam ir aizliegts:
4.3.1.neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;

4.3.2.pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas to algo, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām;

4.3.3.izmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo;

4.3.4.maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka darbinieks var nodrošināt lobētājam piekļuvi valsts valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu;

4.3.5.lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras to algo, materiāli atbalstīt institūcijas, kurā darbinieks nodarbināts, rīkotos pasākumus vai organizāciju, ar kuru darbinieks ir saistīts;

4.3.6.par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu, vai organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldību institūcijā.

V. Ētikas kodeksā noteiktie pamatprincipi veselības veicināšanas jomā

5.1.Iestādes darbiniekiem ir pienākums izglītot visa vecuma cilvēkus par ieguvumiem veselībai no fiziskās aktivitātes un fiziskiem vingrinājumiem;

5.2.Iestādes darbiniekiem, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, aprakstītiem ārstnieciskiem vingrojumiem ir jābūt daļai no terapeitiskā plāna
sportistu, pacientu rehabilitācijas periodā.

VI. Ētikas kodeksā noteiktie pamatprincipi dopinga jomā

6.1.Iestādes darbiniekam rūpēs par sportistu, pacientu veselībai ir jābūt noraidošam pret vielām un metodēm, kas iekļautas Pasaules Antidopinga aģentūras aizliegto vielu un metožu sarakstā un kas mākslīgi uzlabo sportista, pacienta sportisko sniegumu;

6.2.Iestādes darbiniekam, veicot amata pienākumus sportistu pacientu aprūpē, ir jābūt kategoriskiem iebildumiem pret medicīnas metodēm, kas ir pretrunā ar Medicīnas ētikas kodeksu. Jebkura veida dopinga nozīmēšana ir pretrunā ar Medicīnas ētikas kodeksu un Pasaules Antidopinga kodeksu. Ārsts nedrīkst jebkādā veidā nomākt sāpes ar mērķi panākt sportista, pacienta atgriešanos sporta aktivitātēs, ja ir risks gūt atkārtotu traumu un tas apdraud pacienta veselības stāvokli.

VII. Ētikas kodeksā noteikto normu pārkāpumu izskatīšanas kārtība

7.1.Gadījumā, kad tiek pārkāptas ētikas normas, darbinieki vai    citas personas iesniedz sūdzību par Iestādes darbinieku tā tiešajam augstāk stāvošajam  vadītājam. Ja izveidojušos gadījumu nav iespējams atrisināt objektīvi vienpersoniski, tad konkrētās situācijas atrisināšanai jāvēršas pie Iestādes Ētikas komisijas.

7.2.Iestādes direktore, pamatojoties uz Ētikas atzinumu, pieņem lēmumu par Ētikas kodeksā noteikto uzvedības pārkāpumiem un to novēršanas pasākumiem.

7.3.Visi Iestādes darbinieki personīgi ir atbildīgi par šajā kodeksā noteikto pamatprincipu ievērošanu.

VIII. Ētikas kodeksa ieviešana

8.1.Visi Iestādes darbinieki tiek iepazīstināti ar Iestādes Ētikas kodeksu;

8.2. Ētikas kodeksa saturs periodiski tiek pārskatīts Iestādes Ētikas komisijā, lai papildinātu to ar jauniem profesionālās ētikas pamatprincipiem, saglabājot nemainīgus iepriekš noteiktos ētikas pamatprincipus;

8.3.Ētikas kodekss ir ievietots Iestādes interneta mājas lapā http://www.vsmc.gov.iv/par-mums/normativie-akti/, Kvalitātes vadības sistēmā un katrs darbinieks nepieciešamības gadījumā var iepazīties ar to atkārtoti;

8.4.Atzīt par spēku zaudējušu 2009.gada 25.marta iekšējo aktīvo aktu Nr.1-5/3 „Sporta medicīnas valsts aģentūras Ētikas kodekss”.